Prezidenta Rinkēviča prasība Altum: Izveidot mērķētu atbalsta programmu trūkstamās finansējuma pieejamības dēļ reģionos

Zvaigznes brīdis reģionu atdzīvināšanai: Prasība pēc jaunas kreditēšanas programmas

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis attīstības finanšu institūciju Altum nekavējoties izvērtēt iespēju izveidot atsevišķu, mērķētu kreditēšanas programmu Latvijas reģioniem. Šis aicinājums izskanējis, ņemot vērā ilgstoši novērojamo zemu kreditēšanas rādītāju līmeni atsevišķās teritorijās, īpaši Austrumu pierobežā, kur uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju vajadzībām pieejamais finansējums joprojām ir ārkārtīgi minimāls.

9. martā Rīgas pilī notikusi Valsts prezidenta un Altum valdes priekšsēdētāja Reņa Bērziņa tikšanās. Sarunas gaitā tika detalizēti pārrunāta institūcijas darbības rezultāti pagājušajā gadā un pašreizējās atbalsta programmas. Galvenā tēma, kuru uzsvēra prezidents, bija tieši kreditēšanas nepilnības ārpus galvaspilsētas un tās aglomerācijas.

Konkrēts uzdevums: Mērķēta palīdzība pierobežai un tālajiem novadiem

Prezidents Rinkēvičs mudināja Altum valdi sadarbībā ar akcionāriem – Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām – izstrādāt risinājumu. Īpaša uzmanība jāpievērš Austrumu pierobežas novadiem. Tas norāda uz nepieciešamību nevis vienkārši pielāgot esošos instrumentus, bet gan radīt jaunu, specializētu programmu, kas atbilstu šo specifisko reģionu ekonomiskajām un sociālajām īpatnībām. Šāda diferenciēta pieeja tiek uzskatīta par būtisku, lai nodrošinātu ekonomiskās kohēzijas principu visā valsts teritorijā.

Izteikta nepieciešamība nekavējoties meklēt veidus, kā nodrošināt, ka naudas plūsmas sasniedz tās teritorijas, kur komercbanku interese un spēja nodrošināt finansējumu ir ievērojami zema.

Jau esošie atbalsta mehānismi un to ģeogrāfiskais fokuss

Šobrīd Altum jau aktīvi piedāvā valsts atbalsta instrumentus, tostarp pērn oktobrī uzsākto programmu “Mājokļu iegādes aizdevumi reģionos”. Šī programma, kuras mērķis ir aktivizēt hipotekāro kreditēšanu ārpus Rīgas un Pierīgas, piedāvā aizdevumus līdz 74 tūkstošiem eiro, un tās kopējais apjoms līdz 2029. gadam ir aptuveni 105 miljoni eiro, ieskaitot Altum piesaistītos resursus. Vidējais paredzētais aizdevuma apjoms šajā programmā ir no 25 000 līdz 30 000 eiro.

Tomēr, neskatoties uz šādiem centieniem, situācija liecina, ka esošie instrumenti nespēj pilnībā novērst atšķirības. Piemēram, šī mājokļu programma tieši risina tirgus nepilnību, kur privātais sektors nepietiekami kreditē, jo bankas novērtē šos reģionus kā pārāk riskantus. Tāpat Altum nodarbojas ar mājokļu garantiju programmām, kas paredzētas demogrāfijas stiprināšanai, taču jaunā prezidenta prasība šķiet fokusēta uz plašāku, ne tikai mājokļu sektora atbalstu.

Plašāka ekonomiskā perspektīva: No mājokļiem līdz uzņēmējdarbībai

Aicinājums uz jaunu programmu satur sevī arī plašāku signālu par valsts attīstības prioritātēm. Reģionu atdzīvināšana prasa ne tikai iedzīvotāju mājokļu pieejamību, bet arī uzņēmējdarbības kreditēšanu. Jāatgādina, ka Altum jau iepriekš ir īstenojis atbalsta programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp mikrokreditēšanas programmas, taču reģionālais aspekts vienmēr ir bijis izaicinošs. Jaunā iniciatīva varētu sekmēt investīcijas vietējā ražošanā, pakalpojumu sniegšanā un infrastruktūras attīstībā tajās vietās, kur pašlaik ekonomiskā aktivitāte atpaliek no vidējā Latvijas līmeņa.

Iespējams, ka jaunā struktūra varētu ņemt vērā arī citus Altum nesen ieviestos atbalsta veidus, piemēram, programmas uzņēmumu zaļināšanai un energoefektivitātei, pielāgojot to reģionālo uzņēmēju vajadzībām. Līdz ar to, Altum loma pārtop no atbalsta sniedzēja katalizatora lomā, kas aktīvi pārstrukturē kapitāla plūsmu valsts iekšienē.

Nākamie soļi un gaidāmās diskusijas

Sagaidāms, ka tuvākajās nedēļās notiks intensīvas konsultācijas starp Altum vadību, Finanšu ministriju un citām attiecīgajām institūcijām. Lai gan precīzi nosacījumi, procentu likmes vai pieejamais apjoms vēl nav publiskoti, pati prasība pauž skaidru politisko gribu veicināt teritoriālo līdzsvarotību. Šis solis varētu iezīmēt jaunu posmu Latvijas reģionālās attīstības politikā, koncentrējot finanšu resursus tieši tur, kur tie visvairāk nepieciešami tirgus nepilnību labošanai.