Ministrs Čudars Pieprasa Skaidrojumus: «Gors» Pārvaldības Jautājumi Nonāk Karstā Tracī

Fons: Ministrijas Prasība un Nepieciešamība Pārskatīt Pārvaldību

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ir vērsies pie Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības ar oficiālu pieprasījumu sniegt nekavējošus skaidrojumus par Austrumlatvijas koncertzāles "Gors" pārvaldību. Šis solis seko vairākām saspringtām diskusijām un notikumiem, kas saistīti ar Latgales kultūras galvaspilsētas nozīmīgākā objekta nākotni. Ministrs sagaida Rēzeknes domi sniegt informāciju, kas iekļauj 2025. gada 23. oktobra audita rezultātus par "Gora" darbību, kā arī 1. decembrī izveidotās darba grupas izvērtējumu un priekšlikumus.

Situācija ap "Goru" kļuva īpaši sarežģīta pēc tam, kad Rēzeknes pilsētas dome 30. decembrī negaidīti atsauca no amata ilggadējo koncertzāles vadītāju Diānu Zirniņu. Šo lēmumu ministrs Čudars, tāpat kā Kultūras ministre Agnese Lāce, vērtēja kā ārkārtīgu un, iespējams, prettiesisku, uzsverot, ka tas neatbilst labas pārvaldības principiem.

Valdības Ieguldījums un Ministru Bažas

Koncertzāle "Gors", kas sevi dēvē par Latgales vēstniecību, ir nozīmīgs reģionālais kultūras centrs, kurā ieguldīti ievērojami valsts, ES fondu un pašvaldības līdzekļi, pārsniedzot astoņus miljonus eiro. Valdība jau iepriekš, 22. decembrī, pilnvaroja Kultūras ministriju (KM), VARAM un Ekonomikas ministriju (EM) uzsākt sarunas ar Rēzeknes domi par turpmāko pārvaldības modeli un valsts iesaisti.

Raimonds Čudars šo lēmumu par vadītājas atlaišanu raksturoja kā "absolūti pārsteidzīgu un nevietā", norādot, ka tas ignorē valdības mandātu sākt dialogu pirms jebkādām radikālām izmaiņām.

Kultūras ministre Agnese Lāce arī ir paudusi bažas, ka straujā vadības maiņa varētu nebūt saskaņota ar valsts kultūrpolitikas attīstību un labas pārvaldības normām. Viņa atzīmēja, ka Rēzeknes dome nav sniegusi atbildes uz KM pieprasījumiem par audita rezultātiem, un vietā saņemta informācija par Zirniņas atlaišanu.

Rēzeknes Domes Pozīcija un Alternatīvie Modeļi

Lai gan ministrija pieprasa skaidrojumus, Rēzeknes pašvaldība, pēc tās priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča paustā, ir gatava apspriest "Gora" nodošanu valsts pārziņā, vienlaikus apgalvojot, ka spēs segt atlikušās kredītsaistības, kas tiek lēstas trīs līdz četru miljonu eiro apmērā. Bartaševičs kritizējis esošo situāciju, norādot, ka valsts atbalsts "Goram" ir nesalīdzināmi vājāks nekā citām reģionālajām koncertzālēm, un reģioni nedrīkst nest nacionālās nozīmes nastu ar simbolisku valsts līdzdalību.

Pirms lēmuma par vadītājas atstādināšanu Rēzeknes dome izvērtēja vairākus iespējamos reorganizācijas modeļus, tostarp pāreju no kapitālsabiedrības uz iestādes statusu vai pilnīgu objekta nodošanu privātajam nomniekam. Opozīcija gan norādīja uz domes priekšsēdētāja uzstājību uz privātā nomas varianta izskatīšanu, kamēr citi risinājumi netika pietiekami analizēti.

Nākotnes Perspektīva un Plānotās Tikšanās

Šobrīd viss fokuss ir uz tiešām sarunām starp valsts institūcijām un pašvaldību, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu, kas nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību Latgalē. Plānots, ka tieši 2026. gada 7. janvārī Kultūras ministre Agnese Lāce apmeklēs Rēzekni, lai tiktos ar mēru Bartaševiču un pārrunātu izveidojušos situāciju. Šajā tikšanās reizē plānots piedalīties arī VARAM un EM pārstāvjiem.

Lai gan Rēzeknes dome ir plānojusi preses konferenci tajā pašā dienā, lai informētu sabiedrību par savu redzējumu, mērs Bartaševičs paudis neskaidrību, vai ministru kabineta pārstāvji tajā piedalīsies. Līdz sarunu rezultātiem janvāra beigās, kad KM jāiesniedz ziņojums valdībā, "Gora" pārvaldības modelis un tā darbības skaidrība joprojām paliek vērā ņemams jautājums Latvijas reģionālās attīstības un kultūrpolitikas dienaskārtībā.